Kā cīņas sports izmainīja manu dzīvi

Pirms gada klubā sāka trenēties Ļubova Priedniece, kura savā dzīvē vēlējās pārmaiņas, lūk viņas stāsts, ko derētu izlasīt visiem. (Varbūt arī Tu savā dzīve vari ko mainīt)

“Mani sauc Ļuba, es esmu 31 gadu veca, man ir četrgadīga meitiņa. Uz bildēm jūs varat redzēt, kā mana dzīve mainijās pēc tam, kac sāku trenēties klubā “MMA Jūrmala”. Visgrūtākais bija atnākt pirmo reizi. Vai nav pa vēlu sākt? Vai mani vispār pieņems mācīties? Vai es izturēšu kaut vienu treniņu? Tajā laikā mans vīrs sāka nodatboties ar karatē cīņu klubā “MMA Jūrmala”. Un es padomāju – ja viņš savā vecumā atrada sevī spēkus un drošību sākt, ar ko es esmu sliktāka? Piedevām, man bija lielas problēmas ar pašdisciplīnu, un vai tad cīņas sports nav labs lēmums šajā situācijā? Man bija mazkustīgs dzīves veids un liekais svars (87 kg, augums 160 cm). Man bija problēmas ar veselību, par kurām tagad, pēc gada karatē nodarbībām, jau aizmirsu. Pārmaiņas uz labāko pusi sākās jau pēc nedēļas. Pirms tām es visu laiku jutu kaut kādu apatiju, kad negribas vispār neko. Pēc 3 treniņiem es sāku jūst dzīves garšu! Un sapratu, ka gribu turpināt. Pirmu kimono man uzšuva mamma, jo veikalā man nederējā neviens izmērs. Neskatoties uz to, ka sākumā man gāja ļoti grūti – ne lokanības, ne izturības, ne spēka – treniņi man ļoti patika un gāju katru reizi kā uz svētkiem. Pamazām sāku trenēties papildus, pati – gāju skriet, neskatoties uz sniegu, pēc tām mājās atspiedos, pietupos, taisīju preses vingrinājumus un staipījos. Jau 8. jūnijā es varēju piedalīties vispārējās fiziskās sagatavotības sacensībās. Mans rezultāts man patika – piemēram, es atspiedos 62 reizes, bet janvārī varēju tikai 3 reizes. Bet mana 2013. gada centrālais notikums bija Cīņu sporta nometne, kas bija mūsu klubā augustā. 5 dienas bija 2 treniņi dienā – MMA, kikbokss, bokss, fiziskās sagatavotības treniņi – ja man kāds teiktu gadu atpakaļ, ka es ne tikai varēšu to izturēt, bet arī aiznākamā dienā skriešu 10 km distanci uz Nike Riga Run, es neticētu… Kopumā – es zaudēju 27 kg pa šo laiku. Protams, bija jādomā arī par pareizo uzturu. Izmēģināju dažādus variantus un apstājos pie kaloriju, olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu skaitīšanas (ar datorprogrammas palīdzību pirmajos mēnešos, tagad jau galvā ir kaloriju kalkulators). Ir daudz efektīvu shēmu, bet tāda skaitīšana dod vislielāko brīvību un sapratni, ko tieši tu ēd. Tajā pašā laikā tas prasa vislielāko pašdisciplīnu, bet pateicoties treniņiem ar to man problēmu vairs nebija. Treniņi ir smagi, bet pienāk moments, kad tas sāk patīkt. Vienmēr ir interesanti, un daudzveidīgi, jo vairāk nodarbojies, jo vairāk saproti, cik daudz vēl ir priekšā… un tas ir forši!

(Ļubova Priedniece)